“Chula” Klātesošie Karību Jūras Toņi

2024 Autors: Steven Freeman | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-17 08:18

Tagad es pazīstu Amandu Alcantára.

Tāpat kā es viņu pazīstu, pazīstu viņu.

Dominikāņu amerikāņu rakstniece pati sevi nosauca ar savu emuāru Radical Latina un kā uz sievietēm vērsta žurnāla La Galeria līdzdibinātāja, bet tieši ar viņas grāmatas Chula starpniecību man patiešām bija iespēja viņu iepazīt. stāsts.

Izmantojams kā vēl viens hottie vārds, jauks vai krāšņs, “chula” ir segvārds, kas liks jebkurai Caribeña izkausēt, tiklīdz tā būs izslīdējusi no citas nozīmīgas lūpas. "Jā, sauc mani par vēsu, lūdzu," viņa raksta savā dzejolī ar tādu pašu vārdu.

Grāmata atklāj viņas 28 dzīves gadus, izmantojot žurnālu ierakstu, īso stāstu un intīmo dzejoļu kolekciju. Viņa dalās ieskatā par kolekcionēšanas procesa terapeitisko aspektu: “Biedējoši bija iet cauri maniem žurnāliem un vēlreiz apmeklēt. Tas bija process, kurā es vēlreiz iepazīstu sevi.” Grāmatas izlaišana notika 21. martā, un kopš tā laika Chula ir sasniegusi 1. vietu Amazonā Karību jūras reģionā un Latīņamerikas dzejas, Hispanic American Poetry un Hispanic Biographies kategorijās.

"Man Chula nozīmē izdzīvošanu," viņa saka. "Runa ir par necienīgas jūtas pārvarēšanu." Autore dalās pieredzē par savu seksualitāti, seksuālu uzmākšanos, apklusināšanu un vēlmi nomirt, kas, viņaprāt, ir kaut kas daudzām sievietēm pieredzētām - it īpaši izdzīvojušajām, kuras izjūt kaunu un vainu un, piemēram, ir to pelnījušas. Izsaiņojot, jūs uzzinājāt arī viņas viedokli par terminu “mulatta” - vārdu, ko bieži izmanto Karību jūras reģionā - parasti identificējot kādu no jauktas rases pārstāvjiem.

Tas, kas grāmatas tekstus padara unikālus, vislabāk var aprakstīt, izmantojot manu pieredzi trīs lappusēs. Tā kā esmu dominikāņu amerikānis, kurš saprot gan spāņu, gan angļu valodu, tik ilgs laiks man prasīja, lai saprastu, ka lasu spāņu valodā. Alcantara raksta to, kā viņa runā, to, kā es runāju, kā runā mana māsa - tas, protams, rezonē ar bilingvālo lasītāju, jo notiek autobiogrāfiskā niršana.

Tomēr ar to viss neapstājas. Ir ne tikai valodu sajaukums, bet arī dialektu kombinācija, kas savos dzejoļos sajauc ziemeļu Cibaeño akcentu (no reģiona Dominikānas Republikā) - lai gan Alcantara sākumā bija nobažījusies par to. "Dažās daļās es biju nobijies, jo domāju, ka cilvēki domā, ka tā ir nepareiza vai kļūdaini uzrakstīta." Bet viņa vienkārši izdomāja: "Cilvēki zinās."

"Es pat nemēģinu būt tāds kā" Ooh, mana identitāte. " Tas vienkārši nāca dabiski.”

Kaut kas dominikāņu-amerikāņu starpā arī saprata, kā viņa dzīvo “aizmuguriski”. Parasti Dominikānas izaugsme štatos nozīmēja atgriešanos salās uz vasaru. Amanda pieredze bija atšķirīga. Viņas māte pārcēlās atpakaļ uz Santjago, Dominikānas Republikā, tāpēc katru gadu Amanda lidoja uz Ņūdžersiju.

Kā vienas sievietes komanda Alcántara vada biznesa aspektu kā pašizdevējs un veicinātājs. Viņai ir jārīkojas ar e-pastiem. Uz jautājumu, kāpēc viņa nolēma publicēt patstāvīgi, viņa vienkārši atbildēja: "Steidzamība." “Es negribēju gaidīt vienu gadu, lai atrastu aģentu, tad vienu gadu, lai atrastu izdevēju. Es negribēju gaidīt trīs gadus, lai izdotu savu grāmatu.” Viņa arī vēlējās, lai būtu pilnīga radošā kontrole. "Es negribēju panākt kompromisu attiecībā uz spāņu un angļu valodu vai formātu."

Arī grāmatas ilustrācija tika rūpīgi pārdomāta. Ziedus uz vāka sauc par coralillo, tie ir atrodami Dominikānas Republikā un Puertoriko. Kā bērns viņa darīs tos, lai izgatavotu kaklarotas un aproces.

Viens no labākajiem Chula aspektiem ir tas, ka to ļoti ietekmē perreo un reggaetón kultūra. "Man Reggaetón ir dzeja," viņa saka. Viens no pirmajiem skaņdarbiem, ar kuru lasītājs sastopas, ir izrunāts vārds, kas līdzīgs dzejolim.

Amanda ar nepacietību gaida iespēju sīkāk izpētīt savu literāro pasauli: “Es esmu iemīlējusies savā rakstībā, un nevaru gaidīt, ka vienkārši rakstu, daru vairāk un izklaidējos, to darot. Un pat tad, kad jūs rakstāt grūtajiem sūdiem, jūs skatāties atpakaļ, piemēram, un sakāt: “Yo, tas ir uguns”. ES to vēlos."